Muskuļi un kauli - Čārlzs Kovacs

Šī grāmata ir palīgs cilvēka anatomijas un fizioloģijas skolotājam un sniedz jaunajam cilvēkam pārskatu par veselības saglabāšanu un higiēnas ievērošanu ikdienā. Valdorfskolās visā pasaulē šo mācību skolēni apgūst 7. vai 8. klasē jeb no 12 līdz 14 gadu vecumam. “Kauli un muskuļi”, vienkāršos un saprotamos tekstos un korektos zīmējumos sniedzot pārskatu par cilvēka uzbūvi un funkcionēšanu,  ir lielisks atbalsts veselības mācības, cilvēka anatomijas un fizioloģijas, kā arī atbildības par savu ķermeni un veselību mācīšanai visās Latvijas skolās.

Latviešu valodā šī ir trešā Čārlza Kovaca grāmata – apgādā ALIS iznākušas arī “Botānika” un “Cilvēkbūtne un dzīvnieku pasaule”. Čārlzs Kovacs dzimis Austrijā. Pēc 2. Pasaules kara pārcēlies uz Lielbritāniju un kopš 1956. gada strādājis par klases skolotāju Edinburgas Rūdolfa Šteinera skolā. Apmēram 20 darba gadu laikā apkopotos pierakstus, kas tapuši, gatavojoties stundām, viņš publicējis vairākās grāmatās, kas joprojām kalpo par iedvesmas un mācību vielas izpratnes avotu gan visas pasaules valdorfskolu, gan citu skolu audzēkņiem un pedagogiem. 

Fragmenti

* Ja tu savelc pirkstus dūrē, veidojas galvas sfēras forma. Ja plauksta ir atvērta, tai ir locekļu kaulu forma. Ja plaukstu turēsi pusatvērtu, tai būs krūškurvja forma. Mūsu kaulu veidoli stāsta mums par to, ka ķermenis patiešām ir trīs dažādu formu instrumentu kombinācija.

Ir kāds piemērs, kas parāda, cik atšķirīgi ir šie instrumenti. Galvā ir smadzenes, bet apkārt tām – cieti galvaskausa kauli, kas pasargā mīkstās smadzenes. Rokas un kājas veidotas pretēji. Ārpusē tām ir mīkstā miesa – muskuļi, bet iekšā miesā ir kauli. Vidējā daļā viss ir sajaukts – krūškurvis nav tik ciets kā galvaskauss, tas ir pusatvērts, un tā iekšpusē ir mīksti orgāni.

* Tāpat kā nervu sistēma ir domāšanas instruments, ir arī sistēma, kas kalpo par dvēseles instrumentu jūtu izpausmei. Iedomāsimies ļoti spēcīgas jūtas, piemēram, kauna izjūtu, kas liek mums nosarkt. Un vēl citu spēcīgu sajūtu – pēkšņas bailes, kad notiek pretējais nosarkšanai, proti, mēs nobālam. Kas padara mūs bālus vai liek nosarkt? Vai nu sejā saskrien vairāk asiņu nekā parasti (nosarkšana), vai arī mazāk asiņu nekā parasti (nobālēšana). Tā nu mēs redzam, ka asinis ir mūsu jūtu instruments.

* Cilvēki var atšķirt četras garšas: saldu, skābu, rūgtu, sāļu. Iespējams, ka dzīvnieki, piemēram, govis, spēj atšķirt vairāk garšu. Mēs varbūt domājam, ka varētu būt apnicīgi visu laiku ēst tikai zāli, bet iespējams, ka zāles garša pie upes atšķiras no zāles garšas kalna nogāzē. Tomēr viens mums ar dzīvniekiem – kaķi, govi, suni – gan ir līdzīgs, proti, mēs spējam sagaršot tikai tad, ja ēdiens ir mitrs un izšķīdis mutē. It visam, ka neizšķīst, piemēram, sīkam akmentiņam, mēs nespējam sajust garšu.

* Senie grieķi un romieši izmantoja stingras kolonnas, kas spēja turēt tempļa svaru. Modernie inženieri šādu smago pīlāru vietā izmanto tukšas caurules, kas ir plānākas un vieglākas. Mūsu kāju kauli būtu ļoti smagi, ja tie būtu kā smagās kolonnas, bet tiem ir tukši vidi. Gudrība, kas darināja cilvēka kaulus, zināja tukšo cauruļu principu miljoniem gadu pirms tam, kad mēs to atklājām un sākām izmantot.