Svētās Helēnas naudas kārtis - Dagnija Dreika, Zane Putniņa

Komplektā atradīsit 103 kārtis ar Dagnijas Dreikas apkopotiem tekstiem par naudu, tās nozīmi, vēlamiem un nevēkamiem ieguldījumiem un tēriņiem. Varat to uztvert nopietni, varat uztvert nenopietni. Bet teksti liks jums aizdomāties. Un tad kārtis savu funkciju būs izpildījušas.

"Jūs kārtis varat izlikt kā pasjansu vai izvilkt pa vienai ikreiz, kad jāpieņem kāds lēmums, kas saistīts ar naudu, ieguldījumiem, peļņu un jūsu nākotni. Tās var būt jūsu padomdevējas pārdomās, kā iegūt finansiālu neatkarību un baudīt pārticību, kā lūkoties uz līdzekļiem un sevi" -  tā Dagnija Dreika.        

Sv.Helēnu mūsdienīgu zīmējusi un kāršu komplekta noformējumu veidojusi Zane Putniņa.

Ja vēlaties saņemt Sv.Helēnas padomu naudas lietās vai pieņemot kādu lēmumu, apsverot savu rīcību pagātnē, tagadnē vai nākotnē, izvelciet trīs kārtis un meditējiet par to, ko izlasīsit. Ja gribat vienu konkrētu padomu, izvelciet vienu kārti, to, pēc kuras roka pati stiepsies. Un, ja Sv.Helēnas ieteikums jums palīdzēs, neaizmirstiet viņai pateikties! 

Svētā Helēna – Flāvija Jūlija Helēna Augusta, Konstantinopoles Helēna, arī itāliešu un spāņu Elena, franču Hélène, slāvu Jeļena. Par viņu ir zināms daudz, bet ļoti maz ir zināms skaidri. Noteikti ir zināms, ka viņa bijusi imperatora Konstantīna Lielā māte un ka viņa ir svētā gan pareizticīgo, gan katoļu baznīcā.

Helēnas svētāmā diena ir 18. augustā, kad varam viņai ziedot kādu brītiņu un domās parunāties ar šo gudro padomdevēju.

 Helēna ir arheologu, šķirto cilvēku, sarežģītu laulību un ķeizarieņu aizbildne, visu Helēnu, Jeļenu un Elēnu, sieviešu un meiteņu aizstāve, kura labprāt gādā par tādiem cilvēkiem, kas savu stāvokli izcīnījuši paši.

Helēna ir dzimusi ap 250. gadu (plus vai mīnus divi trīs gadi) Drepanā, kas atradās Mazāzijā, tagadējā Turcijā, kas tolaik bija Romas province. Viņas tēvs esot bijis vai nu krodzinieks, vai leģendārais britu Kolčesteras karalis Koels.

Būdams militārā uzdevumā Mazāzijā, romiešu karavadonis Konstancijs Hlors sastapa sešpadsmitgadīgo Helēnu un apņēma par sievu (bet varbūt ne). 274. gadā Helēna Nišā (Serbijā) dzemdēja abu vienīgo dēlu Konstantīnu, kurš vēlāk kļuva par pirmo kristīgo imperatoru.

Helēna esot bijusi kristiete (varbūt tikai sirdī, varbūt viņa kristījās tikai tad, kad dēls izdeva rīkojumus par kristietības aizsargāšanu), bet Konstancijs proponējis saules kultu. Abās ticībās bijis daudz kopīga, tāpēc viņa pārvaldītajās teritorijās kristiešus nevajāja.

Helēna bija lielisks, dāsns un labs cilvēks – viņas dvēselē bija daudz līdzjūtības pret nabagajiem, viņai netrūka arī vēlēšanās palīdzēt citiem. Helēna mīļuprāt savā bagātībā dalījās ar citiem. Taču Konstancijs devās augšup pa karjeras kāpnēm un tāpēc izšķīrās no Helēnas, lai apprecētu politiski izdevīgāku sievu. Helēnu un Konstantīnu aizsūtīija prom, iespējams, uz Nikomēdiju (tagadējā Turcijā), un par viņas dzīvi  nav nekas zināms līdz brīdim, kad dēls māti aicināja uz savu galmu.

Konstanciju iecēla par Gallijas un Britānijas pārvaldnieku, bet drīz viņš nomira. Konstancija karadraudze viņa vietā par imperatoru (Augustu) proklamēja Konstantīnu, kurš tūlīt aicināja pie sevis māti un cēla viņu saulītē, nodēvēdams par Augusti (imperatori), izkaldams naudu ar mātes attēlu, viņas dzimto pilsētu pārdēvēdams par Helenopolisu.

Ievērojamākais notikums  Helēnas  dzīvē bija ceļojums uz Svēto zemi (iespējams, 327.–328. gadā), lai tur teiktu lūgšanas un meklētu relikvijas, kas saistītas ar Jēzus Kristus dzīvi. Helēna rūpējās par nabagajiem, darīja tikai labu, bija dāsna, uzcēla baznīcas, tāpēc to uzskata par svētceļojumu. Bet varbūt Helēna gribēja arī palīdzēt Konstantīnam un cilvēkus samierināt ar dēla veiktajām reformām.

Ar sirsnību un devību Helēna ieguva vietējo iedzīvotāju atbalstu, un tas kopā ar lūgšanām un saņemtajām atklāsmēm viņai ļāva noteikt relikviju vietas. Imperatores uzraudzībā veicot izrakumus, strādnieki atrada trīs zemē ieraktus krustus – divi jau bija gandrīz sapuvuši, bet trešais tikai nedaudz laika zoba skarts un mazliet nomelnējis. Kad šim krustam pieskārās kāds, kuram bija savainota roka, notika brīnums – brūce īsā laikā aizvilkās ciet (bet varbūt tam pieskārās kāda, kura bija tuvu nāvei un tapa izdziedināta). Nekādu šaubu nevarēja būt – tas bija īstais Jēzus Kristus krusts!

Atraduma vietā valdniece pavēlēja likt pamatus dievnamam. Zelta leģendas stāsta par viņas veiktajiem brīnumiem, ņemot talkā atrasto īsto krustu.

Helēna nomira apmēram 330. gadā, apmēram 80 gadu vecumā, domājams, dēla klātbūtnē Romā (bet varbūt Svētajā zemē vai Trīrē, varbūt Nikomēdijā vai Konstantinopolē). Viņas sarkofāgs atrodas Vatikānā, Pija un Klementīna muzejā, bet arī par to esot šaubas.

Pēc nāves Helēnu pasludināja par svēto, jo viņa atrada īsto krustu un arī citas relikvijas (lai gan vēsturnieki to apšauba). 9. gs. sākumā viņas kults izplatījās arī visā Rietumu pasaulē.

Svētās Helēnas palīdzību mēdz lūgt trūkumā nonākuši ļaudis, kas cieš no netaisnības un apspiešanas, šaubās par savām spējām un varēšanu, arī par savas ticības noturīgumu. Tātad, ja jums trūkst drosmes un uzņēmības, nav varenu aizgādņu un radu, Helēna būs jūsu aizstāve. Viņai pieņemts ziedot zeltainas vai dzeltenas sveces, lentes un ziedus.

Zīmīgi, ka uz Svētās Helēnas salu bija izsūtīts Napoleons Bonaparts, kurš gribēja iekarot visu pasauli.

Helēnu parasti attēlo kā padzīvojušu sievieti imperatores drānās, ar krustu rokā. Ja vēlaties saņemt viņas padomu naudas lietās, pieņemot kādu lēmumu, apsverot savu rīcību pagātnē, tagadnē un nākotnē, izvelciet trīs kārtis un meditējiet par to, ko tur izlasīsit. Ja gribat konkrētu padomu, izvelciet vienu kārti, pēc kuras jūsu roka stiepsies pati. Un, ja Helēnas ieteikums jums palīdzēs, neaizmirstiet viņai pateikties!

Svētā Helēna 16. gs. mākslinieka Hansa Vitena attēlojumā aplūkojama Halles Rātsnamā, viņas marmora statuja no 1639. gada atrodas Svētā Pētera katedrālē Romā. Viņu attēlojuši Pjero della Frančeska, Simons Marmions (15. gs. beigās – šis darbs aplūkojams Parīzē, Luvrā).

Lūgšana Svētajai Helēnai: „Svētā Helēna, mana gādniece, es tevi izvēlos par savu aizbildni, lai tava labvēlība mani pavada! Dalies ar mani, kā es dalos ar citiem. Lai viss labais allaž nāk pie manis, kā nāca pie tevis un no tevis! Āmen.“