Dziesma par Rolandu - senfranču eposs Cecīlijas Dineres tulkojumā un atdzejojumā, mākslinieki Roberts un Lilija Dineri

Latviešu rakstniece, dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja Cecīlija Dinere (1919-1996). 2009. gada 25. decembrī svinētu 90. dzimšanas dienu. Viņas atstātajā mantojumā īpašu vietu ieņem atdzejojumi no franču valodas - 20. gadsimta dzejnieku Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Žaka Prevēra, Morisa Karēma dzeja, gan klasiķu Pjēra Žana Beranžē un Fransuā Vijona dzeja, gan senfranču eposs „Dziesma par Rolandu”, kas atdzejots no senākā, starp 1140. un 1170. gadu pierakstītā eposa varianta, ko pazīstam kā „Oksfordas manuskriptu“.

Godinot Cecīlijas Dineres devumu latviešu kultūrā un literatūrā, grāmatu apgāds „ALIS “ sadarbībā ar Cecīlijas Dineres meitu un mazdēlu – māksliniekiem Liliju Dineri un Robertu Dineru, laidis klajā jaunu „Dziesmas par Rolandu“ izdevumu. Tajā līdzās latviešu atdzejojumam ir lasāms arī oriģinālais „Oksfordas manuskripta“ teksts senfranču valodā, kā arī Žozefa Bedjē  tulkojums mūsdienu franču valodā.

Šī grāmata vispirms piedāvā ceļojuma iespēju vēsturē. Savā popularitātes virsotnē viduslaikos «Dziesma par Rolandu» bija salīdzināma ar mūsu laika darbības filmām. Izklaides un audzinošā nolūkā to deklamēja dārza svētkos un garos pārgājienos. No otras puses, šī grāmata ataino arī vienas dzimtas ceļojumu viena literatūras pieminekļa ietvaros - eposu «Dziesma par Rolandu» atdzejojusi Cecīlija Dinere, un šajā izdevumā tas ilustrēts ar viņas mazdēla Roberta Dinera veidotiem pieciem patinētiem bronzas ciļņiem, kas inkrustēti ar meitas Lilijas Dineres gleznotām miniatūrām uz sarkankoka plāksnēm. Ilustrācijām izvēlētā autortehnika neapšaubāmi ir unikāla – tā savieno šķietami nesavienojamas tehnikas vienotā veselumā – bronzas ciļņus un miniatūrglezniecību. Izdevuma mākslinieciskam noformējumam tiek izmantoti arī nofotografēti atsevišķi šo ciļņu fragmenti, kas rezultātā rada "bronzas grāmatas" efektu. 
 

Ecrivaine, poète et traductrice, Cecīlija Dinere (1919-1996) aurait fêté son 90e anniversaire le 25 décembre 2009. Dans son héritage littéraire, une bonne part  concerne des traductions du français : des poètes du 20^e siècle comme Guillaume Apollinaire, Paul Eluard, Jacques Prévert, Maurice Carême côtoient des classiques comme Pierre-Jean Béranger et François Villon. L’épopée médiévale « La Chanson de Roland » est traduite de la variante écrite la plus ancienne, connue sous le nom du « manuscrit d’Oxford » (datée entre 1140 et 1170).

En commémorant la contribution de Cecīlija Dinere à la culture et la littérature lettones, la maison d’édition « ALIS », en coopération avec la fille et le petit-fils de l’écrivaine – les artistes Lilija Dinere et Roberts Diners – présente ici une nouvelle publication de la « Chanson de Roland ». Le lecteur appréciera la traduction lettone, et, en face, l’original – le manuscrit d’Oxford en ancien français et sa traduction en français moderne par Joseph Bédier.

Ce livre offre un voyage dans l’histoire. Au sommet de sa gloire au moyen âge, « La Chanson de Roland » pouvait être comparée aux films d’action de nos jours. On la déclamait pendant les fêtes des nobles et aussi lors de longs trajets, en guise de distraction et pour des motifs éducatifs. D’ autre part (d’autre part), ce livre relate le voyage d’une famille dans le cadre d’un seul monument littéraire : l’épopée, traduite par Cecīlija Dinere est illustrée par cinq bas-reliefs en bronze patiné dûs à son petit-fils Roberts Diners, incrustés de miniatures, peintes sur des plaques en acajou, œuvres de sa fille Lilija Dinere. Cette technique, créée par des auteurs, a un caractère unique ; elle réunit deux techniques apparemment incompatibles : les bas-reliefs et la peinture en miniature incrustée, formant un tout indivisible. Les illustrations de la présente édition comprennent des fragments photographiés de ces bas-reliefs produisant un effet de « livre de bronze ».