Kalendāri

Biodinamiskā lauksaimniecība ir zinātne un ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas metode, kas nodrošina augsnes veselību ilgā laika periodā un ļauj novākt ražu, kurā saglabātas visas cilvēka organismam nepieciešamās vielas, kuras savukārt nodrošina mūsu fizisko un garīgo veselību. Marija Tūna, izkopjot Rūdolfa Šteinera teoriju, bija biodinamiskās lauksaimniecības praktiķe. Matiass Tūns ir viņas darba turpinātājs.

Vairāk kā 50 gadus zemnieki visā pasaulē ar nepacietību gaida „Marijas Tūnas biodinamiskās lauksaimniecības” kalendāriju (The Maria Thun Biodynamic calendar), kas tiek tulkots 18 dažādās valodās un kopš 2015. gada beidzot lasāms arī latviski. Mēs ieguvām tiesības to tulkot un publicēt latviski, lai arī Latvijā atdzimtu biodinamiskās lauksaimniecības kustība, kuru Latvijā aizsāka pag. gadsimta deviņdesmitajos gados (lasīt vairāk sadaļā Biodinamiskā lauksaimniecība), bet kura panīka, nespējot konkurēt ar konvencionālo lielsaimniecību filozofiju "lielāku ražu ar jebkurām metodēm". Tikai daži zemnieki turpināja saimniekot ar biodinamisko metodi. Mūsu izdotais kalendārijs sniedz iespēju arī latviešu lasītājam iepazīt dažādas biodinamiskās dārzkopības, biškopības, lopkopības, augļkopības un zemkopības metodes, sniedzot precīzu laiku, kurā kopt augus un novākt ražu, laiku, kad gatavot biodinamiskos augu aizsardzības preparātus un padomus to lietošanā. Kalendārijos ir arī Mēness gaitas diagrammas, kam sekojot izvēlēties stādīšanas un sēšanas laikus. Latviešu lasītājam gatavojam arī A3 ieliktni, kuru stiprināt pie sienas siltumnīcā vai klētī ātrai un precīzai uzziņai.  

Marija Tūna

Marija Tūna ir neapšaubāma autoritāte biodinamiskās lauksaimniecības praktiķiem un teorētiķiem, kuri, nosakot sēšanas, stādīšanas un ražas ievākšanas laiku, ievēro augšupejošo un lejupejošo Mēnesi un citus Mēness un planētu ciklus. Marijas Tūnas kalendārijs, kas tiek izdots katru gadu kopš 1962. gada, uzskatāms par palīgu aizrautīgiem dzīvas zemes kopējiem.

Biodinamiskās lauksaimniecības pamatprincipus pirmoreiz definēja austriešu filozofs Rūdolfs Šteiners 1924. gadā. Viņš runāja par dzīvības spēkiem, kuri nav uztverami ar fiziskām maņām, tomēr tie neapšaubāmi vieno visas dzīvās būtnes un Visumu. Viņš ticēja, ka augu enerģiju ietekmē ne tikai cilvēka darbība un laikapstākļi, bet arī Mēness enerģija, zvaigznes un planētas. Rūdolfs Šteiners ieteica ņemt vērā Mēness un Visuma ritmus tad, kad sēj, stāda un apkopj augus.

1950. gadu sākumā Marija Tūna nolēma R. Šteinera izvirzītos principus izmēģināt praksē kontrolētos sējumos Vācijas pilsētas Darmštates apkaimē, un viņa sāka ar redīsiem. Sējot sakņaugus laikā, kad Mēness ir dažādos stāvokļos attiecībā pret zvaigznājiem, Marija Tūna atklāja, ka augot tiem veidojas atšķirīgas formas un lielums. Daudzu gadu mēģinājumu rezultātā viņa izdarīja secinājumu, ka sakņaugi (arī sīpoli un puravi, kas nav sakņaugi) vislabāk aug, ja tie ir sēti tajās dienās, kad Mēness savā gaitā atrodas iepretim zvaigznājiem, kas veicina sakņu augšanu, jeb zemes zvaigznājiem, lapaugi vislabāk padodas tad, kad Mēness ir iepretim ūdens zvaigznājiem, ziedaugiem patīk gaismas (gaisa) zvaigznāji, bet augļaugiem – siltuma (uguns) zvaigznāji.

Kopš 1962. gada Marija Tūna izdeva sējas un stādīšanas kalendāru, kas tagad tiek izdots 27 valodās. Vēlākajos gados viņa apkopoja sava darba pieredzes principus grāmatā „Gardening For Life: the Biodynamic Way” (Dārzkopība dzīvei: biodinamiskais ceļš; 1999. gadā izdota angļu valodā). 2010. gadā Marija Tūna kopā ar dēlu Matiasu sāka publicēt arī „When Wine Tastes Best: A Biodynamic Calendar For Wine Drinkers” (Kad vīns garšo vislabāk: biodinamiskais kalendārs vīna dzērējiem), kurā, ievērojot dažādos Mēness ciklus, norādītas īpaši labvēlīgās dienas vīna darīšanai un degustēšanai. Lai arī joprojām ir pietiekami daudz skeptiķu, vairāki lielveikali, sevišķi tie, kuri tirgo dabīgos un organiskos vīnus, vīna degustēšanas dienas izsludina, ņemot vērā Marijas Tūnas kalendārā norādītās vīnam labvēlīgās dienas.

Marija Tūna dzimusi 1922. gada aprīlī Vācijā, Malburgā. Viņas tēvam piederēja neliela zemnieku saimniecība, un bērniem jau agrā bērnībā bija jāpalīdz lauku darbos. 1940. gadu sākumā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru, gleznotāju Valteru Tūnu, kurš savukārt viņu iepazīstināja ar citiem zemniekiem, kuri savās saimniecībās centās strādāt pēc Rūdolfa Šteinera izvirzītajām idejām par biodinamisko lauksaimniecību. Šo ideju aizrauta, Marija Tūna Darmštates Biodinamikas pētnieciskajā institūtā noklausījās ievadkursu par biodinamisko lauksaimniecību.

Rūdolfs Šteiners ir norādījis augu attīstības un Visuma spēku ciešo saistību. Marija Tūna sāka studēt Gēteanumā (R. Šteinera antropozofijas centrs Šveicē, Dornahā) izdoto astronomisko kalendāru un atklāja, ka ik pa divām vai trim dienām Mēness ieiet citā zodiaka zvaigznājā. Tas bija viņas praktisko pētījumu un izmēģinājumu sākums – noskaidrot, vai ražas bagātība ir atkarīga no astroloģiskajos kalendāros norādītajiem ritmiem. Marija Tūna nonāca pie secinājuma, ka augu raža un augšana nav saistīta ar astroloģiju, bet ir atkarīga no astronomiskām konstelācijām jeb reāliem Mēness un zvaigznāju stāvokļiem.

2010. gadā Indijas Mahariši Universitātes delegācija apciemoja Marijas Tūnas biodinamisko saimniecību Vācijā. Universitātes zinātnieki un mācībspēki bija ievērojuši daudzas sakritības Indijas zemes kopšanas senajās tradīcijās un Marijas Tūnas atklājumos un darbībā. Tāpēc, Marijas Tūnas ilgā un rūpīgā darba iespaidoti, universitātes vadība piešķīra viņai Goda doktora zinātņu grādu. Togad Marija Tūna sāka pamazām atteikties no sabiedriskajām aktivitātēm, kā arī no praktiskajiem darbiem dārzā. Būdama cienījamā, 85 gadu, vecumā, viņa nodeva savas plašās zināšanas un  praktiskās iemaņas saviem bērniem Matiasam un Kristīnai, kuri kopš 1972. gada jau bija iesaistīti mātes darbā, tostarp ikgada kalendārija izdošanā.

Marija Tūna mirusi 2012. gada februārī 89 gadu vecumā, un mātes iesākto darbu turpina viņas meita un dēls.

(Pēc The Telegraph, 15.03.2012.)