Darbi

Marija Tūna (Maria Thun)

Marija Tūna ir neapšaubāma autoritāte biodinamiskās lauksaimniecības praktiķiem un teorētiķiem, kuri, nosakot sēšanas, stādīšanas un ražas ievākšanas laiku, ievēro augšupejošo un lejupejošo Mēnesi un citus Mēness un planētu ciklus. Marijas Tūnas kalendārijs, kas tiek izdots katru gadu kopš 1962. gada, uzskatāms par palīgu aizrautīgiem dzīvas zemes kopējiem.

Biodinamiskās lauksaimniecības pamatprincipus pirmoreiz definēja austriešu filozofs Rūdolfs Šteiners 1924. gadā. Viņš runāja par dzīvības spēkiem, kuri nav uztverami ar fiziskām maņām, tomēr tie neapšaubāmi vieno visas dzīvās būtnes un Visumu. Viņš ticēja, ka augu enerģiju ietekmē ne tikai cilvēka darbība un laikapstākļi, bet arī Mēness enerģija, zvaigznes un planētas. Rūdolfs Šteiners ieteica ņemt vērā Mēness un Visuma ritmus tad, kad sēj, stāda un apkopj augus.

1950. gadu sākumā Marija Tūna nolēma R. Šteinera izvirzītos principus izmēģināt praksē kontrolētos sējumos Vācijas pilsētas Darmštates apkaimē, un viņa sāka ar redīsiem. Sējot sakņaugus laikā, kad Mēness ir dažādos stāvokļos attiecībā pret zvaigznājiem, Marija Tūna atklāja, ka augot tiem veidojas atšķirīgas formas un lielums. Daudzu gadu mēģinājumu rezultātā viņa izdarīja secinājumu, ka sakņaugi (arī sīpoli un puravi, kas nav sakņaugi) vislabāk aug, ja tie ir sēti tajās dienās, kad Mēness savā gaitā atrodas iepretim zvaigznājiem, kas veicina sakņu augšanu, jeb zemes zvaigznājiem, lapaugi vislabāk padodas tad, kad Mēness ir iepretim ūdens zvaigznājiem, ziedaugiem patīk gaismas (gaisa) zvaigznāji, bet augļaugiem – siltuma (uguns) zvaigznāji.

Kopš 1962. gada Marija Tūna izdeva sējas un stādīšanas kalendāru, kas tagad tiek izdots 27 valodās. Vēlākajos gados viņa apkopoja sava darba pieredzes principus grāmatā „Gardening For Life: the Biodynamic Way” (Dārzkopība dzīvei: biodinamiskais ceļš; 1999. gadā izdota angļu valodā). 2010. gadā Marija Tūna kopā ar dēlu Matiasu sāka publicēt arī „When Wine Tastes Best: A Biodynamic Calendar For Wine Drinkers” (Kad vīns garšo vislabāk: biodinamiskais kalendārs vīna dzērējiem), kurā, ievērojot dažādos Mēness ciklus, norādītas īpaši labvēlīgās dienas vīna darīšanai un degustēšanai. Lai arī joprojām ir pietiekami daudz skeptiķu, vairāki lielveikali, sevišķi tie, kuri tirgo dabīgos un organiskos vīnus, vīna degustēšanas dienas izsludina, ņemot vērā Marijas Tūnas kalendārā norādītās vīnam labvēlīgās dienas.

Marija Tūna dzimusi 1922. gada aprīlī Vācijā, Malburgā. Viņas tēvam piederēja neliela zemnieku saimniecība, un bērniem jau agrā bērnībā bija jāpalīdz lauku darbos. 1940. gadu sākumā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru, gleznotāju Valteru Tūnu, kurš savukārt viņu iepazīstināja ar citiem zemniekiem, kuri savās saimniecībās centās strādāt pēc Rūdolfa Šteinera izvirzītajām idejām par biodinamisko lauksaimniecību. Šo ideju aizrauta, Marija Tūna Darmštates Biodinamikas pētnieciskajā institūtā noklausījās ievadkursu par biodinamisko lauksaimniecību.

Rūdolfs Šteiners ir norādījis augu attīstības un Visuma spēku ciešo saistību. Marija Tūna sāka studēt Gēteanumā (R. Šteinera antropozofijas centrs Šveicē, Dornahā) izdoto astronomisko kalendāru un atklāja, ka ik pa divām vai trim dienām Mēness ieiet citā zodiaka zvaigznājā. Tas bija viņas praktisko pētījumu un izmēģinājumu sākums – noskaidrot, vai ražas bagātība ir atkarīga no astroloģiskajos kalendāros norādītajiem ritmiem. Marija Tūna nonāca pie secinājuma, ka augu raža un augšana nav saistīta ar astroloģiju, bet ir atkarīga no astronomiskām konstelācijām jeb reāliem Mēness un zvaigznāju stāvokļiem.

(Pēc The Telegraph, 15.03.2012.)

Marija Tūna mirusi 2012. gada februārī 89 gadu vecumā, un mātes iesākto darbu turpina viņas meita un dēls Matiass Tūns (miris 2020.g.).